Fizika atpazīst pastāvīgos magnētus un elektromagnētus. Visbiežāk pastāvīgie magnēti satur dzelzi. Tērauds ir metāla dzelzs sakausējuma vispārējs apzīmējums. Bez šaubām, ir tērauda sakausējumi, kas padara pienācīgus pastāvīgos magnētus. Tomēr citi tērauda sakausējumi, piemēram, nerūsējošais tērauds, padara briesmīgus pastāvīgos magnētus.
Pastāvīgais magnēts sastāv no metāla, kura ārējie apvalka elektroni ir nesalīdzināmi un kas līdzinās paralēli mikroskopiskiem apjomiem, ko sauc par domēniem. [Salīdzinot ar kristāla režģi, mikroskopiskais mērogs ir milzīgs.] Šie domēni var būt nejauši sakārtoti. Ja metāls ir sasists ar āmuru vai kādu citu rīku vai ja tas ir novietots ārējā magnētiskā laukā, tad tā domēni var būt izlīdzināti paralēli. Ja apkārtējā temperatūra ir zemāka par Curie temperatūru, tad domēni paliks saskaņoti pēc ārējā magnētiskā lauka noņemšanas. Tādējādi metāls ir pastāvīgs magnēts.
Papildus dzelzim pastāvīgi magnēti var tikt izgatavoti, izmantojot niķeli vai kobaltu. Tos var arī izgatavot, izmantojot sakausējumus. Retzemju elementi un pat keramika ir populāri pastāvīgo magnētu sastāvdaļas.
Pastāvīgie magnēti tiek saukti par pastāvīgiem, bet termins ir maldinošs. Laika gaitā to magnētiskie domēni zaudē saskaņošanu. Izlīdzināšanas zaudējumu likme ir 1% gadsimta.
Elektromagnēti ir atkarīgi no strāvas vadiem, lai radītu magnētiskos laukus. Visaugstākie magnētiskā lauka elektromagnēti ir atkarīgi no ūdens dzesēšanas skaldītajiem vara gredzeniem. Supra vadošie stieples tiek izmantoti, lai radītu lielus magnētiskos laukus daudzās zinātnes laboratorijās un slimnīcu radioloģijas nodaļās. Ja ir pieejamas tikai nelielas strāvas, spole var būt apvīta ap materiāla kodolu ar lielu magnētisko jutību, piemēram, „mīkstu” dzelzi. Viens no šāda veida elektromagnētiskajiem jautājumiem ir tas, ka dzelzs tās kodolā saglabās nelielu paliekošu [pastāvīgu] magnētisko lauku.